GRIPA

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas.


Ierosinātājs

Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam, nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas jo ātrāk izveidojas imunitāte.

gripa.jpg


Inficēšanās

Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Vislielākais inficēšanās risks ir šādos gadījumos:

  • atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);
  • cieši kontaktējoties ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
  • pieskaroties dažādiem priekšmetiem, t.sk. sabiedriskajās vietās, kurus izmantoja vai pieskārās ar nemazgātām rokām slims cilvēks, piemērām, atbalsta stieņi vai sēdekļu rokturi sabiedriskajā transportā, durvju rokturi, margas, grozu un ratiņu rokturi veikalos, ūdens krāni, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5 - 7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļu orgānos, ļoti strauji vairojas, 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojās ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.

Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties 2 - 9 stundas, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti. Imunitāti novājina nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgums.

Slimības izpausmes

Slimība sākas 1–3 dienas pēc kontakta ar slimnieku, un sākums ir pēkšņs ar ļoti augstu temperatūru, parasti virs 39 °C, ar drebuļiem, galvassāpēm, sāpēm muskuļos, acu ābolos. Uz šāda fona pirmās dienas laikā pievienojas sauss, kairinošs klepus ar sāpēm aiz krūšu kaula. Ir arī kairinājuma sajūta vai sāpes rīklē, aizlikts deguns, retāk – balss piesmakums. Daļā gadījumu ir vemšana un caureja. Slimība parasti ilgst 5–7 dienas, bet vājums un klepus var saglabāties vēl vairākas dienas vai pat 2 nedēļas.

Slimniekam parasti ir apsārtums rīklē, apsārtušas acis, smagos gadījumos var būt zemādas un zemgļotādu asinsizplūdumi.

Komplikācijas

  • Pneimonija. Tās iemesls var būt pats gripas vīruss, un šajā gadījumā pneimonija norit īpaši smagi ar nelabvēlīgu prognozi. Otrs pneimonijas iemesls, kas sastopams salīdzinoši biežāk, ir bakteriālas infekcijas pievienošanās, to parasti izraisa tās baktērijas, kas normāli atrodas mūsu augšējos elpceļos. Ar šo pneimonijas formu augstāks risks ir slimot vecākiem cilvēkiem un tiem, kam jau ir kādas hroniskas slimības.
  • Bronhīts
  • Deguna blakusdobumu iekaisums
  • Vidusauss iekaisums
  • Hronisku slimību (bronhiālās astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, sirds mazspējas, nieru mazspējas, cukura diabēta) dekompensēšanās.
  • Retāk sastopamas komplikācijas ir encefalīts/encefalopātija, nieru mazspēja, miokardīts, perikardīts, miozīts.

Nāves iemesls var būt ne tikai gripa un pneimonija, bet arī hronisko slimību dekompensācija. Gripa var izprovocēt arī miokarda infarktu, galvas smadzeņu asinsrites traucējumus.

Riska grupas smagu gripas formu un gripas komplikāciju attīstībai:

  • Bērni, jaunāki par 5 gadiem, bet īpaši – jaunāki par 2 gadiem.
  • Pieaugušie, vecāki par 65 gadiem.
  • Grūtnieces un sievietes pirmo 2 nedēļu laikā pēc dzemdībām.
  • Personas ar hroniskām plaušu, kardiovaskulārām, nieru, aknu, hematoloģiskām, neiroloģiskām, vielmaiņas slimībām, tostarpcukura diabētu.
  • Pacienti ar imūnsupresiju, piemēram, ja saņemta imūnsupresīva terapija reimatoloģisku slimību gadījumā, pēc audu un orgānu transplantācijas, HIV inficēti pacienti.
  • Pacienti ar izteiktu aptaukošanos.
  • Bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri saņem ilgstošu aspirīna terapiju.

Diagnostika

Nekomplicētas gripas gadījumā asins analīzēs parasti nekādas nozīmīgas izmaiņas nekonstatē, bet, pievienojoties bakteriālām komplikācijām, asinsainā pieaugs iekaisuma rādītāji.

Lai noteiktu ierosinātāju, tiek ņemta uztriepe no rīkles, kurā var noteikt pašu vīrusu.

Gripas epidēmijas laikā ambulatorajiem pacientiem, kuri nepieder pie riska grupām un kuriem ir tipiska gripas klīniskā aina, diagnozi var noteikt arī bez laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Ko darīt, ja sākusies gripa

Parādoties slimības simptomiem, nevajadzētu doties uz poliklīniku pie ģimenes ārsta, lai neaplipinātu vēl citus. Noteikti vajadzētu palikt mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai vienotos par ārstēšanu un tālāko taktiku. Saslimušos ieteicams izolēt atsevišķā istabā paaugstinātas temperatūras laikā un vēl 24 stundas pēc temperatūras normalizācijas.

Jāievēro miera režīms, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma.

Vieglas vai vidēji smagas gripas gadījumā pacientiem bez riska faktoriem pietiek ar simptomātisku terapiju, un to var realizēt mājas apstākļos. Lieto:

  • antipirētiskus līdzekļus jeb temperatūru pazeminošas zāles, piemēram, paracetamolu, nepārsniedzot rekomendētās devas. Bērniem līdz 18 gadu vecumam vajadzētu atturēties no aspirīna lietošanas, jo gripas gadījumā tas var izraisīt akūtu aknu un galvas smadzeņu bojājumu;
  • pretsāpju līdzekļus;
  • neproduktīva klepus laikā dod kodeīnu vai deksmetorfānu saturošus pretklepus līdzekļus. Parādoties krēpām, tos maina uz atkrēpošanos veicinošiem medikamentiem.

Riska grupu pacientiem tiek nozīmēta pretvīrusu terapija. Pretvīrusu terapija saīsina slimības ilgumu, mazina komplikāciju risku un mirstību riska grupu pacientiem. Terapija jāsāk pirmajās 48 stundās, tad tā būs visefektīvākā.

Gripas ārstēšanā un profilaksē izmantojamie pretvīrusu preparāti ir Oseltamivirs un Zanamavirs, ko lieto ārsta noteiktajās devās.

Jāatceras, ka pašreiz cirkulējošie gripas vīrusi ir nejutīgi pret remantadīnu, tāpēc izmantot remantadīnu gripas terapijā un profilaksē nevar.

Jāatceras, ka gripa ir vīrusu slimība un neprasa antibiotiku lietošanu. Antibiotikas vienkārši nedarbojas uz vīrusiem. Nevajadzīga antibiotiku lietošana var novest pie situācijas, kad baktērijas kļūst rezistentas pret antibiotikām, un tad, kad tās tiešām būs nepieciešamas, tās vairs nedarbosies. Antibiotiku lietošana nepieciešama vienīgi tad, ja pievienojušās bakteriālas komplikācijas. Komplikāciju diagnostikai parasti nepieciešams veikt rentgenoloģiskos izmeklējumus un asins analīzes.



PROFILAKSE

  • Pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masveida pasākumi slēgtās telpās, sabiedriskais transports u.c.
  • Vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu.
  • Ģērbties piemēroti laika apstākļiem.
  • Rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplātas arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrajām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliem.

Mazgāt rokas:

  • pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas, pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas;
  • pēc klepus, vai deguma šņaukšanas, saskares ar ķermeņa šķidrumiem (deguna izdalījumi, asaras, siekalas), publisko vietu apmeklēšanas, pieskaršanās naudai.
  • Pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi nomazgā rokas.
  • Ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei.
  • Iemācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji.
  • Sasveicinoties ar draugiem vai paziņām atturēties no bučošanās un ciešas saskaršanās, ir sevišķi ja ir saaukstēšanās pazīmes.
  • Kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas tās izmest un nomazgāt rokas (pēc deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus).
  • Nelietot kopīgus traukus - glāzes, karotes un citus.
  • Atgriežoties mājās izskalot kaklu un degunu (kumelīšu, kliņģerīšu vai citas zāļu tējas, vai sāls ūdeni), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.

Ja parādās gripas simptomi (pēkšņs slimības sākums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpēs, drudzis, „aizlikts” deguns bez iesnām, „kaulu laušanas” sajūta, sauss, sāpīgs klepus) palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu.

Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.

Parasti gan gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus un dabiskos ārstnieciskos līdzekļus. Taču, ja slimošana norit ar komplikācijām, pacientam vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu un doties uz slimnīcu. Gripa var izraisīt komplikācijas, piemēram, bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, miokardītu, tāpēc, sajūtot pirmos gripas simptomus, uzreiz jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem traukiem vai vienreizlietojamiem traukiem.

Lai nesaslimtu ar gripu, svarīga ir imunitātes stiprināšana:

  • ievērojot veselīgu dzīvesveidu;
  • lietojot pilnvērtīgu, ar vitamīniem bagātu uzturu un uzņemot pietiekoši daudz šķidruma, kā arī ieturot regulārās ēdienreizes;
  • ievērojot sabalansētu dienas režīmu - laiks darbam un atpūtai;
  • saņemot pilnvērtīgu miegu;
  • regulāras fizikās aktivitātes;
  • uzturot iekšējo mieru un pozitīvas emocijas;
  • regulārās norūdīšanās procedūras un atpūta svaigā gaisā;
  • lietojot dabīgos imunitātes stiprinātājus.

Specifiskā profilakse:

  • Vakcinācija – pats efektīvākais un lētākais gripas novēršanas paņēmiens. Vakcinācija pret gripu veicama pirms gripas epidēmijas sākuma. Latvijā epidēmija parasti sākas decembra beigās vai janvārī. Imunitāte pret gripu pēc vakcinācijas izveidojas 2 nedēļu laikā. Vakcinācija pret gripu iesakāma visiem iedzīvotājiem, bet īpaši riska grupām, kā arī personām, kam gripas epidēmijas laikā paredzētas plānveida operācijas vai citas manipulācijas slimnīcā, jo inficēties ar gripu var, arī atrodoties slimnīcā. Vēlreiz jāuzsver nepieciešamība vakcinēties grūtniecēm, jo, pirmkārt, grūtnieces ar gripu slimo smagāk, otrkārt, ja bērns piedzims gripas epidēmijas laikā, viņš būs pasargāts no saslimšanas ar gripu ar antivielām, kas iegūtas no mātes.
  • Pēcekspozīcijas ķīmijprofilakse. Ja kaut kādu iemeslu dēļ riska grupu iedzīvotāji nav vakcinēti pret gripu un ir bijis kontakts ar gripas pacientu, tad 48 stundu laikā pēc kontakta pēc konsultēšanās ar ārstu var sākt pretvīrusu preparātu (oseltamivira vai zanamavira) profilaktisku lietošanu.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu riska grupām  ir pieejama :

www.SPKC.gov.lv


Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi"